Meži

Dažas domas par vēja parkiem Latvijas mežos, taču vispirms neliels ievadiņš par citu notikumu.

Gadsimta sākumā nozīmīga Latvijas dabas aizsardzības aktualitāte bija HESu būvēšana uz Latvijas mazajām upēm. HESi apturēja tādu zivju kā vimbu, taimiņu, lašu migrāciju, sarežģīja zivju nārstošanu. Ūdens lejtecē vasaras karstumā bija par maz, lai tur varētu dzīvot zivis. Zivju ceļu nebija. Izbagarētie vai applūdinātie upju posmi iznīcināja ekosistēmu. Upītes burtiski tika nonāvētas.
Biologs un žurnālists Egils Zirnis tajā laikā rakstīja: "Klausoties daža laba mazo HESu biznesā iesaistīta vīra argumentus, ko šie HESi devuši mums un dabai, rodas sajūta, ka tev jādiskutē ar slepkavu, kurš, nogalinājis meiteni, grib mums iegalvot, ka tagad viņa jūtoties labāk nekā pirms tam. Zinot, kādi vairāku mazo HES uzcelšanas vietās izskatās tie veidojumi, kurus senāk sauca par mazajām upēm, visgrūtāk ir saprast vienu: vai cilvēki, kas gatavi aizstāvēt to iznīcinošo formu, kādā mazo HESu celtniecības bums ir īstenots Latvijā, tiešām domā, ko viņi runā? Ka mirušas zonas kādreiz dzīvo krastu vietā un zivju nārsta ceļu pārrāvumi, iznīcinātās palienes, erodētie krasti un izbagarētās zarnas lejpus HESiem ir vides sakārtošana?.." ("Diena". 2004.g. 16 jūlijs).

Bet kāds ir ieguvums? Izrādās, ka mazo HESu devums Latvijas elektroenerģijas bilancē ir 0,9%. (Pēc citiem avotiem - 0,75%). Ap 150 HESi reālu labumu dod tikai to īpašniekiem. Viņiem šis bizness bija ļoti izdevīgs, jo elektroenerģiju tie varēja pārdot par dubultu tarifu.
https://gaujasfonds.lv/mazie-hes/
https://lv-pdf.panda.org/virzieni/saldudens/mazas_hes/
Pēc 2010. gada Latvijā ienāca pasaules mēroga kustība, kas tiecās atbrīvot upes no vecajiem HESiem un citiem šķēršļiem. Šajā sakarā bija un ir daudz projektu, taču no realizētajiem nāk prātā tikai zivju ceļš uz Rīvas upes un pāris vecu dambju nojaukšana, taču HES šajā sarakstā nav. Atceros nepārtraukto spriedzi, kas saistīta ar bijušā Staiceles HES vecā dambja atliekām (te daudz ko uzsāka, bet nepabeidza) un zivju ceļa projektēšanu Ropažos, kas tiek veikts sabiedriskā kārtā, jo Ropažu HES īpašniekam par zivju likteni nav ne mazākās intereses.
Kas ir šie īpašnieki? Tiešām dīvaini, ka ap 100 cilvēki Latvijā ir ieguvuši tiesības rīkoties ar miljonus vērtajām Latvijas upēm.

Varētu likties - sīkums. Ko tad lielu mums šodien dod upes? Bet cilvēks nedzīvo no maizes vien, un mēs neesam vienīgās būtnes, kas apdzīvo Zemi. Paši esam dabas daļa, un, protot novērtēt dzīvās sistēmas mums blakus, labāk izpratīsim un spēsim vadīt savas cilvēciskās sistēmas.

Vēja turbīnas Latvijas mežos. Pagaidām vēl ne realitātē, bet projektos uz papīra. Te varam redzēt vēja parku plānojumu, un iecere ir grandioza. Tas aptvers visu Latviju. https://lvmkartes.lvm.lv/windFarmResearch/?loc=709494;200201;1
(Dzeltenie laukumi norāda vietas, kur jau noslēgti līgumi par vēja parku būvi; zaļie - izpētāmās vietas; bet brūnie - aizsargājamās dabas teritorijas.)

Konflikts starp vēja parku gribētājiem un vidi sargājošām organizācijām jau ir sācies.
Sekojošās saites rāda, kur vēja parki pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām:
https://www.eva.gov.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumu-projekti/veja-parka-nicgale-un-ar-saistitas-infrastrukturas-izbuve-augsdaugavas-novada-sia-vindr-latvia
https://www.eva.gov.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumu-projekti/veja-parka-dalbe-un-ta-saistitas-infrastrukturas-izbuve-sia-enery-latvia

Lai gan MK dokumentā atrunāts, ka aizsargājamās teritorijas netiks skārtas:
https://www.zm.gov.lv/lv/veja-parku-ierikosanas-izpetei-piemeroto-zemju-karte?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Taču dabas parkos cērt jau tagad:
https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/640243-aizsargajamais-statuss-izradas-nemaz-nepasarga-no-zaga

Daudz pretenziju no ornitologu, zoologu, veselības aprūpes speciālistieu kā arī vienkāršu cilvēku puses. Vai mežs nepārvērtīsies no relaksācijas un medību vietas ar infraskaņu un plastmasas šķiedru piesārņotā vietā?
www.pretvejs.lv

Kur vēl pasaulē vēja turbīnas tiek būvētas mežos? Stabilās valstīs mežus saudzē, jo tas ir "zaļās plaušas", bet mēs izcirtīsim vēja ģeneratoru dēļ. Daļai sabiedrības šīs turbīnas ir iegansts, lai tiktu pie augstvērtīgas koksnes. Latvieši kopš neatkarības atgūšanas nespēj izveidot biznesu, kas mūsu resursus izmantotu saprātīgi un ar augstu pievienoto vērtību.
Nerīkojamies kā saimnieki savā valstī, bet grābjam, kas pa ķērienam. Un ne jau tikai pēdējā laikā, bet vienmēr. Iespējams, padomju domāšanas palieka, nespēja saprast, ka šī vairs nav nīstamā psrs, ko bija vērts tikai apzagt. Pārāk ilgi aizkavējusies šāda veida domāšana.

Mežs nav tikai koksne, mežam ir vairāk vērtību.
Kādreiz mežzinātņu profesors P. Zālītis izdalīja 3 meža vērtību līmeņus:
«Pirmais. Mežs kā tirgus prece. Meža vērtība saistoša tikai darījuma partneriem, jo plašāku sabiedrību darījums neskar.
Otrais. Mežs kā nekustamais īpašums. Šajā līmenī meža vērtība tiek dēvēta par meža kadastrālo vērtību, kurai proporcionāli tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Trešais. Mežs kā neaizvietojams biosfēras komponents, kad meža lietošanas vai kompensācijas vērtība uzskatāma kā vissabiedriskotākā vērtība..»

Mežs ir teritorijas komponente, kam ir nozīme gan klimata regulācijā un gaisa kvalitātes uzlabošanā, gan iedzīvotāju rekreācijā, gan malkas un šķeldas ieguvē, gan floras un faunas pastāvēšanā. Nosaucu pavisam mazu daļu no meža funkcijām. Mežs ir mūsu valsts būves sastāvdaļa.

Vēja parki nonāks privāto rokās. Tie būs daži simti cilvēku. Pat, ja zeme tiks nomāta nevis pārdota, tur tiks realizētas šauras sabiedrības daļas nevis visas tautas intereses. Tā ir slēpta privatizācija.

Ar ko šie cilvēki ir labāki par mums, pārējiem Latvijas pilsoņiem?
Tas ir līdzīgi kā mazo HES gadījumā.
Kādreiz bija tāds klubs 21. Varbūt šie izredzētie arī pieder kādam klubiņam?

Nupat reģistrēts AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo" kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" Abas akciju sabiedrības 100% pieder valstij, tātad Latvijas iedzīvotājiem, tātad te iesaistīta mūsu nodokļu nauda, tātad nepieciešama visu sabiedrības grupu piekrišana.
https://latvenergo.lv/lv/jaunumi/preses-relizes/relize/registrets-latvenergo-un-latvijas-valsts-mezi-kopuznemums-veja-parku-attistibai-sia-latvijas-veja-parki

Vai Latvijā trūkst elektroenerģijas? Kāds ir patēriņš? Internetā ir grūti sameklēt viennozīmīgus datus. Tiek jaukts elektroenerģijas patēriņš ar enerģijas patēriņu. Tomēr atrodam, ka pēdējos 10 gadus patēriņš ir vidēji 7 TWh (7000GWh).
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.04.2024-petijums-latvija-straujaks-elektroenergijas-paterina-pieaugums-gaidams-tikai-no-2030-gada.a549226
Izdalot ar 8760 (stundas gadā) iegūstam 0,8 GW - tā ir patēriņa jauda.

Kā uzstādītā ražošanas jauda tiek minēta 2,915 GW.
https://www.em.gov.lv/sites/em/files/nekp_4.nodala_elektroenergija1_0.docx
Tā ir Daugavas kaskādes HESu + TECu + biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju + VES + mazo HES jauda kopā.

Tātad jaudu mums pietiek.
Diemžēl HESi ne vienmēr spējīgi strādāt ar pilnu jaudu, jo ūdens līmenis mainās.
Tādēļ arī tikai dažreiz spējam nosegt visu patērēto enerģiju.
https://www.la.lv/pirmais-energetiskas-neatkaribas-gads

Tādēļ Latvijā būtu nepieciešams nedaudz palielināt elektroenerģijas ražošanu, tikai ne tā, kā ieplānots ar vēja parkiem mežos, par ko runāts piemēram, šinī rakstā:
https://pietiek.com/raksti/latvijas_un_baltijas_energetika_virzas_katastrofas_virziena/

Šajā variantā Latvija taisās palielināt jaudas par 18 GW, kas kopā ar esošo būs 21 GW, kur tā patērē labi ja 1GW elektroenerģijas.

Vai no tā iedzīvotājiem enerģija paliks lētāka? Nē, jo īpašnieki to notirgos biržā.

Uz mūsu mežu, kas pieder visai Latvijas tautai, rēķina.

Katram rotoram ir jāpievelk savs kabelis, bet visa sistēma jāsinhronizē.
Par to maksāsim mēs. Sadales tīkli paaugstinās tarifus.
(Turklāt bezvējā vēja parkiem nebūs nekādas nozīmes.)

Latvijas iedzīvotāji šādu nodokļu nastu vienkārši nepavilks. Jau tagad ir ļoti daudz jomu, kur pietrūkst naudas.

Rail Baltica izmisīgi prasa piešķirt viņiem līdzekļus. Šis svešzemnieks uzstāj, lai valsts maksātu (https://www.facebook.com/reel/630488982737564). Viens no RB mērķiem varētu būt izvest no Latvijas koksni. Loģistikas centrs Skultē. Kādēļ ne Iekraušanas centrs... Kādus gan daudzos pasažierus RB vedīs? Uz kurieni cilvēki brauks? Bet resursu izvešanai dzelzceļš būtu pašā laikā.

Viņiem vajag steigties.
Mums gan nekur nav jāskrien. Mēs esam savās mājās.
Ir ļoti daudz ģimeņu un atsevišķu cilvēku, kuriem Latvijas Valsts ir mājas nevis objekts tirgum. Bet viena daļa grib spēlēt tirgus spēli laukumā, kurā notiek pavisam cita - māju spēle.
Mājas ir arī jāaizsargā, un tam arī vajag naudu. Tas gan ir cits stāsts, lai gan ļoti saistīts ar šiem stāstiem.

No FB A.A.

10 skatījumi

10 skatījumi

10 skatījumi

14 skatījumi