2011. gads

 

Aglonā 2011. g.

Aglonā 2012.g. 

   

2013. g. Cēsu katoļu baznīca

Krimuldas (Kubeseles) baznīca

 

Saulkrastu Mācītājmuižā 2010. g.

 

Pie Sv. Franciska baznīcas Rīgā

Smelteru baznīca

Evaņģelizācijas skola Talsos 2012. g.

 

Siguldas katoļu baznīcā Pūpolsvētdienā 2010. g.

 

 

2008. g.

 

 

Priesteris Ronalds Melkers sprediķo Krimuldas katoļu draudzē. 2012. g.

 

Katoļu draudze Krimuldas baznīcā. 2008. g.

 

Jelgavā ...

 

Salaspils katoļu baznīca

 

Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca

 

Pie pareizticīgo Trīsvienības baznīcas

Pēc dievkalpojuma Siguldas katoļu baznīcā 2013.g.

 

 

Ahmadija kustība ir islāma atmodas kustība, ko 19.gs. aizsāka Mirza Ghulam Ahmad (1835–1908), kurš islāmā tiek uzskatīts par mesiju. Ahmads atdzīvināja pēc viņa domām islāma oriģinālos priekšrakstus, ko praktizējis Muhameds un pirmatnējā musulmaņu kopiena. Ahmadija kustība raksturīga kā miermīlīgu sludināšanas paņēmienu aizstāve; tā vēlas panākt islāma izplatīšanos ar miermīlīgiem līdzekļiem. Jēzum kustības idejiskajos uzstādījumos ir salīdzinoši liela nozīme. Atšķirībā no vispārējās islāma pārliecības Ahmada musulmaņi uzskata, ka Jēzus tika sists krustā, bet izdzīvoja pie tā 4 stundas un vēlāk kapā attapās no ģīboņa. Viņi uzskata, ka Jēzus pēc tam ceļoja uz Indiju, kur sludinājis turienes jūdu kopienām. Pēc nāves apglabāts Kašmirā.

Musulmaņu reliģiskā pārliecība uzsver jēgpilnu attiecību ar Dievu (Allah) primāro nozīmi cilvēka dzīvē. Uzsver nepieciešamību izvairīties no grēkiem, būt sirdī labiem, darīt labus darbus. Šai ziņā Ahmad kustības morāles kodekss daudz neatšķiras no kristiešu morāles kodeksa.

Rīgā pastāv arī Ahmadija kustības kopiena.

Ahmadija kustības pārstāvis Saims Rīgā Ķīpsalas grāmatu izstādes stendā